(Maxar Technologies/AFP) Ledus sprādziens, ka izraisīja nāvējošus plūdus Indijas Himalajos nedēļas nogalē notika katastrofa, kas gaidīja savu notikumu, un tā, visticamāk, atkārtosies reģionā, ko pārveidoja klimata izmaiņas un nekontrolēta infrastruktūras attīstība, brīdina eksperti.
Āzijā atrodas daži no pasaulē lielākajiem ūdensceļiem, sākot no Gangas un Indas upes Indijā līdz Jandzi un Mekongai, kuru izcelsme ir Ķīnā un kas čūska slīgst tūkstošiem kilometru.
Tie nodrošina iztikas līdzekļus lielam skaitam lauksaimnieku un zvejnieku un piegādā dzeramo ūdeni miljardiem cilvēku, taču pēdējos gados tie ir pakļauti nepieredzētam spiedienam.
Augstākas temperatūras dēļ sarūk ledāji, kas baro upes, apdraudot ūdens krājumus, kā arī palielina zemes nogruvumu un plūdu iespējamību, savukārt kritiķi trauslo ekosistēmu bojāšanā vaino dambju celtniecību un piesārņojumu.
'Upes patiešām apdraud attīstības projekti, cieto atkritumu un šķidro atkritumu izgāšana, smilšu ieguve un akmens ieguve,' aģentūrai AFP sacīja Himanšu Takars no Dienvidāzijas Dambju, upju un cilvēku tīkla.
“Klimata pārmaiņas ir ilgāka termiņa process, kas jau ir sācies. Ietekme jau notiek.
'Tātad upes visos aspektos ir vairāk apdraudētas.'
Katastrofu Indijā acīmredzot izraisīja ledāja sprādziens, kas atraisīja ūdens sienu, kas nogāzās ielejā Utarakhandas štatā, iznīcinot tiltus un ceļus un ietriecoties divās hidroelektrostacijās.
Pēc avārijas Dauligangas upē, kas ietek Gangā, ir gājuši bojā desmitiem cilvēku, bet vēl vairāk nekā 170 pazuduši bez vēsts.
Sarūkošie ledāji
Pagaidām nav skaidrs, kas nodarīja bojājumus ledājam un izraisīja avāriju, taču pastāv aizdomas, ka varētu būt veicinājusi hidroelektrostaciju būvniecību teritorijā, kas ir ļoti seismiski aktīva.
'Šī zona ir pakļauta neaizsargātībai, tā nav piemērota šāda veida hidroenerģijas attīstībai no bufera līdz buferim,' sacīja Himanšu.
'Pareiza plānošana, ietekmes novērtējums, pienācīgs ģeoloģiskais novērtējums — šeit tas nav noticis.'
Patrīcija Adamsa, Kanādā bāzētās vides nevalstiskās organizācijas Probe International izpilddirektore, sacīja, ka dambja celtniecība šādā teritorijā ir vienkārši pārāk bīstama, jo tā padara kalnu nogāzes nestabilas un izraisa zemes nogruvumus.
Daži ir arī norādījuši uz temperatūras paaugstināšanos kā veicinošu faktoru.
A galvenais pētījums 2019 ierosināja, ka Himalaju ledāji kopš gadsimta sākuma ir izkusuši divreiz ātrāk nekā iepriekšējos 25 gados.
'Klimata pārmaiņu ietekme Himalajos ir reāla,' sacīja Singapūras Zemes observatorijas direktors Bendžamins P. Hortons.
Viņš sacīja, ka ne tikai palielinās negadījumu risks, bet arī ledāju zudums Himalajos vietējām kopienām atņem ūdeni dzeršanai un lauksaimniecībai.
Pēdējos gados reģionā ir notikušas arī citas plūdu katastrofas. 2013. gadā aptuveni 6000 cilvēku gāja bojā, kad pēkšņi plūdi un zemes nogruvumi aiznesa veselus ciematus Utarakhandā, pārplūstot musonu lietusgāžu pietūkušajām upēm.
Ierakstīt plūdus
Kaimiņvalstī Ķīnā plūdi ir saasinājušies arī lielākajās upēs.
Pagājušajā gadā Jandzi, Āzijas garāko ūdensceļu, piedzīvoja rekordlieli plūdi, kas nogalināja simtiem cilvēku un iegremdēja tūkstošiem māju, un vides speciālisti norādīja, ka klimata pārmaiņu ietekme pieaug.
Ķīna ir arī uzbūvējusi plašu aizsprostu tīklu, lai gan varas iestādes uzstāj, ka šī infrastruktūra palīdz mazināt plūdus, nevis palielina problēmu.
Tāpat kā Indijā, tas ir izrādījies pretrunīgs, un daži vaino struktūras zemestrīču un zemes nogruvumu veicināšanā.
Pekinas dambja ēka ir saskārusies ar kritiku ārpus valsts, īpaši Mekongas upē, kas sākas Tibetas plato Ķīnā un vijas cauri Dienvidaustrumāzijai.
Laosa, Taizeme, Kambodža un Vjetnama 2019. gadā cīnījās ar smagu sausumu, jo upes paisums nokritās līdz rekordzemam līmenim.
Lai gan daži norādīja uz klimata pārmaiņām, tika arī izteikti aicinājumi Ķīnai būt pārredzamākai par savu aizsprostu darbību — Pekina savā upes posmā ir uzbūvējusi 11 aizsprostus.
Lejupteces valstīs ir uzbūvēti vai tiek plānoti desmitiem hidroelektrostaciju aizsprostu, no kuriem daudzus finansē Ķīnas atbalstītie uzņēmumi, radot bažas par kaitējumu videi.
Daži Pekinas Mekongas dambja ēkā saskata draudīgus motīvus.
Ķīnas komunistiskā partija 'tagad kontrolē dažas no varenākajām upēm pasaulē, no kurām miljoniem un miljoniem cilvēku lejteces kaimiņvalstīs ir atkarīgi no pārtikas, lauksaimniecības un kuģniecības, kā arī drošības', sacīja Adamss no Probe International.
©Francijas mediju aģentūra