Starptautiskā kosmosa stacija virs Kaspijas jūras 2005. (NASA) 
Krievijas iebrukums Ukrainā ir apšaubījis Starptautiskās kosmosa stacijas nākotni, kas ilgu laiku bija sadarbības simbols pēc aukstā kara, kur astronauti un kosmonauti lepni dzīvo un strādā līdzās.
Priekšpostenis tika pakļauts draudiem Twitter pavediens Krievijas kosmosa aģentūras vadītājs Dmitrijs Rogozins ceturtdien brīdināja, ka ASV sankcijas varētu iznīcināt mūsu sadarbību un teica, ka pētniecības platforma to darīs nogāzās uz Zemi bez savas tautas palīdzības .
Eksperti šādus draudus uzskata par uzpūstu politisko retoriku, ņemot vērā abu pušu paļaušanos viena uz otru savu darbinieku drošības jomā. Taču tas varētu paātrināt ilgi gaidīto šķiršanos viņu trauslajā laulībā.
'Neviens nevēlas ar politiskiem manevriem apdraudēt astronautu un kosmonautu dzīvības,' aģentūrai AFP sacīja Džordža Vašingtonas universitātes profesors un kosmosa analītiķis Džons Logsdons.
'Tas bija ļoti apzināts lēmums, kad Krievija 1994. gadā tika iesaistīta staciju partnerībā, lai stacija būtu savstarpēji atkarīga,' viņš piebilda — lēmums tika pieņemts tajā laikā, ņemot vērā izmaksas un ātrumu.
Naidīgi tvīti
ISS, kas ir ASV, Kanādas, Japānas, Eiropas Kosmosa aģentūras un Krievijas sadarbība, ir sadalīta divās daļās: ASV orbitālajā segmentā un Krievijas orbitālajā segmentā.
Pašlaik SKS ir atkarīga no Krievijas dzinējspēka sistēmas, lai uzturētu savu orbītu aptuveni 400 jūdzes virs jūras līmeņa, un ASV segments ir atbildīgs par elektrību un dzīvības uzturēšanas sistēmām.
Rogozins atsaucās uz šo līdzatkarību virknē naidīgu tvītu, kas tika publicēts neilgi pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par sankcijām, kas vērstas pret Krievijas aviācijas un kosmosa rūpniecību.
'Ja jūs bloķēsit sadarbību ar mums, kurš izglābs SKS no nekontrolētas deorbitēšanas un nokrišanas ASV vai Eiropas teritorijā?' teica Rogozins - atzīmējot, ka stacija nelido pāri lielai daļai Krievijas .
NASA savukārt atbildēja ar maigu paziņojumu, uzsverot, ka tā 'turpina sadarboties ar visiem mūsu starptautiskajiem partneriem, tostarp Valsts kosmosa korporāciju Roscosmos, lai nodrošinātu Starptautiskās kosmosa stacijas nepārtrauktas drošas darbības'.
Džūlija Patarina-Žoseka, franču akadēmiķe un grāmatas par SKS autore, sacīja, ka Rogozins 'ir politiska figūra, kas, kā zināms, ir ļoti lojāla varai' un ir izteikusi ugunīgus paziņojumus.
Stacijā esošie cilvēki — krievs Antons Škaplerovs un Pjotrs Dubrovs, ASV Radža Čari, Tomass Māršbērns un Keila Barona un vācietis Matiass Morers — ir augsti apmācīti profesionāļi, un, visticamāk, viņus neietekmēs, viņa sacīja AFP.
'Lielākā daļa pēdējo desmitgažu astronautu vai astronautu, kuriem ir bijusi pieredze ar SKS, ir ļoti piesaistīti starptautiskajai sadarbībai,' sacīja Patarins-Josecs.
Turklāt viņa piebilda, ka izstāšanās no SKS programmas atstātu Krieviju bez apkalpes kosmosa programmas, ja vien tā ātri nepārvērstos uz sadarbību ar Ķīnu uz Tiangong kosmosa stacijas, kas joprojām tiek būvēta un kurā pašlaik atrodas trīs apkalpes locekļi.
Sena vēsture
ASV un Krievijas sadarbībai ir sena vēsture, kas sniedzas līdz pat aukstā kara virsotnēm, taču tā nav iztikusi bez bēguma un bēguma.
Pēc tam, kad Amerika ievietoja pirmos vīriešus Mēness 1969. gadā toreizējais prezidents Ričards Niksons meklēja iespējas padarīt kosmosa programmu daudz kooperatīvāku, aicinot sabiedrotos pievienoties Space Shuttle programmai.
'Paralēli viņš un Henrijs Kisindžers nolēma izmantot iespējamo ASV un Padomju Savienības misiju kā aizturēšanas simbolu,' skaidroja Logsdons.
Tas noveda pie ievērojamās Apollo-Sojuz misijas 1975. gadā, kad ASV un Krievijas kosmosa kuģi pirmo reizi piestāja globālā televīzijas pasākumā.
Partnerībai vajadzēja vēl vairāk paplašināties, iespējams, Space Shuttle misijās uz agrīnu Krievijas kosmosa staciju, taču prezidents Džimijs Kārters atcēla šādus plānus pēc padomju iebrukuma Afganistānā.
Tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijas amatpersonas sazinājās ar Bila Klintona administrāciju par apvienošanās ideju, kas pavēra ceļu pirmā SKS moduļa palaišanai 1998. gadā.
SKS pagātnē ir izturējusi ģeopolitiskas vētras, īpaši Krievijas iebrukumu Krimā 2014. gadā, taču pašreizējā spriedze, kas, pēc Logsdona teiktā, ir visnopietnākā kopš Kubas raķešu krīzes, var iezīmēt beigu sākumu.
Kosmosa vērotājs Džonatans Makdauels no Hārvarda-Smitsona Astrofizikas centra atzīmēja, ka ASV jau attīsta piedziņas jaudu, izmantojot Northrop Grumman kravas kuģus Cygnus.
NASA pašlaik vēlas, lai stacija orbītā darbotos līdz 2030. gadam, savukārt Krievija nav apņēmusies darboties tālāk par 2024. gadu.
'Es domāju, ka, ja pašreizējā situācija netiks ātri atrisināta, tas varētu ietekmēt Krievijas vēlmi palikt iesaistītiem vai ASV vēlmi viņus iesaistīt,' sacīja Logsdons.
©Francijas mediju aģentūra